Tu esi tikai cilvēks, kas nozīmē, ka tavam ķermenim vajag pietiekoši daudz atpūsties, labu barošanu, pietiekošu šķidruma uzņemšanu un regulārus vingrojumus. Nostādot savu veselību kā prioritāti, tev būs vairāk enerģijas un izturības, lai rūpētos par savu bērnu.

Kāds, kas ir šādā situācijā, kad ir jārūpējas par kādu citu, pie sevis var nodomāt „tas būtu ļoti jauki perfektā pasaulē, bet es nezinu, kur lai atrodu laiku priekš sevis.” Dažreiz tas var šķist egoistiski domāt par to, kā atrast laiku sev, bet laika atrašana sev sniedz lielu labumu, kas iespaido tevi gan fiziski, gan garīgi un emocionāli. Laika atrašana sev tiešā veidā ietekmē arī tos, par ko tu rūpējies, tādēļ tas nav savtīgi. Tādēļ izdari dažas no sekojošajām nesavtīgajām lietām. Savas mentālās un emocionālās veselības uzlabošana ne tikai uzlabos tevi pašu, bet tā padarīs tevi par labāku aprūpes sniedzēju.

  • Smaidi. Šis ir ļoti vienkāršs, bet daudzi cilvēki aizmirst to darīt. Smaidi ir galvenais pozitīvas enerģijas punkts. Fantastiska lieta, kas saistīta ar smaidīšanu ir, ka pozitīvā enerģija izplatās ne tikai uz āru, bet arī iekšēji. Fiziska pasmaidīšana uzlabo personisko noskaņojumu nemaz nemainot apstākļus. Tavs bērns, kas ir slims vai kam ir kādi traucējumi, būs tev par to pateicīgs.
  • Atrodi laiku. Daudzi aizbildinās ar to, ka viņiem nav laika. Mēs atrodam laiku lietām, ko gribam paveikt. Katru dienu ieplāno tā, lai atrastu laiku pārējām šajā sarakstā iekļautajām lietām. Disciplīna rada disciplīnu. Kad cilvēki sevi disciplinē tā, lai atrastu laiku rūpēm par sevi un jautrībai, viņi kļūst disciplinētāki arī citos savos veicamajos pienākumos. Lietas, kas agrāk prasīja stundu nu aizņem uz pusi mazāku laiku. Enerģija pieaug, padarot mūsu laiku vērtīgāku un efektīvāku.
  • Vingrošana. Vingrošana ir iespējams numur viens lieta, kas ietekmē to, kā veidojas fiziskā un garīgā veselība. Tā iedarbina laimīgās ķīmiskās vielas smadzenēs un sagatavo mūsu ķermeni tā, lai tas spēj tikt galā ar stresu daudz iedarbīgākā veidā. Pētījumi rāda, ka vingrošanas veikšanai ir ļoti būtisks efekts, kas palīdz izvairīties vai samazināt depresiju un nomāktību, kā arī tā sniedz vēl daudz citu labumu. Tā pasargā no aptaukošanās un citām veselības problēmām. Tas ir grūti, ja vienai hroniski slimai personai jārūpējas par otru tādu pašu cilvēku.
  • Ēd un dzer. Veselīga ēdiena ēšana un pietiekoša ūdens dzeršana līdzvērtīgi vingrojumiem ir viena no lietām, ko mēs spējam darīt, kas ievērojami kontrolē mūsu garastāvokli. Cukura līmeņa asinīs svārstīšanās var ievērojami ietekmēt garastāvokli un enerģijas līmeni, svara kontroli ilgtermiņā un vispārējo veselības stāvokli. Kad mēs jūtamies labāk, mēs arī rūpējamies labāk.
  • Relaksējies. Izmanto mirkli. Iemācies dziļo elpošanu, progresīvo relaksāciju un vizualizēšanas tehnikas, kas var palīdzēt tev relaksēties. Kad mēs esam tos iemācījušies un praktizējam, mēs tos varam izmantot jebkurā dienas laikā, kad mums ir nepieciešams sevi nomierināt un tikt galā ar stresu daudz efektīvāk.
  • Izklaidējies. Šis varētu būt visgrūtākais vecākiem, kas rūpējas par slimu bērnu. Lai darītu lietas, kas mums patīk, tas lielākoties aizved mūs prom no tiem, ko mīlam un daži vecāki var pat justies vainīgi, ka dara lietas, ko viņu bērns nevar. Raugoties no pacienta viedokļa, vairākums bērnu gribētu dzirdēt stāstus par jautrām lietām, ko ir darījuši viņu vecāki. Tas atver viņiem pasauli caur tavām acīm.

 Ja tu esi vecāks, kas rūpējas par nopietni slimu bērnu, tu atklāsi, ka pārlādējot pats savu enerģiju un atnesot to uz mājām, tu pats kļūsi par apbrīnojamu strādātāju.