Pieneņu medus recepte ir veca un noteikti visiem vecmāmiņas savā laikā ir ko tādu gatavojušas, bet mūsdienās šis veselīgais gardums ir piemirsies. Īsti gan šo gardumu nevar saukt par medu, jo tas ir vairāk kā sīrups, bet tautā iegājis, ka to dēvē par medu. Recepte pati par sevi ir ļoti vienkārša, bet noteikti daudzus attur no šī našķa pagatavošanas ilgā pagatavošana. Gala rezultāts ir pārsteidzoši līdzīgs īstam medum gan garšas ziņā, gan izskata ziņā. Protams nekas nevar aizvietot īstu bišu medu, bet šis pieneņu medus ir laba alternatīva tiem kas grib pamēģināt ko savādāku un vegāniem šis būs lielisks medus aizvietotājs.Pienenes noteikti nevajadzētu lasīt ceļa malā kur ir intensīva satiksme, jo kā zināms auto izplūdes gāzes nosēžas uz apkārtējiem augiem un tādu indi savārīt nebūtu prāta darbs. Pļavā vajadzētu doties rīta pusē pirms kādiem 10:00, lai bites nepaspēj pirms jums visus ziedputekšņus nolasīt.

Ir atrodamas daudz un dažādas pieneņu medus receptes, bet pārsvarā tās atšķiras mazās niansēs un galu galā tas pats vien sanāk. Jautājums ir tikai vai gribat saldāku vai rūgtāku medu. Lai iegūtu saldāku medu vajag pieneņu dzeltenās ziedlapiņas atdalīt no zieda kausiņa. Vislabāk to izdarīt ar šķērēm vienkārši nogriežot ziedlapiņas, bet tas ir ilgs un piņķerīgs darbs. Ja gribas rūgtāku, tad gatavo no visa zieda, bez kātiņa, bet ar zieda zaļajām lapiņām.

Recepte no pieneņu ziedlapiņām (saldais):

  • Pieneņu ziedlapiņas 300g (aptuveni 350 ziedi)
  • 2kg cukurs
  • 2l ūdens
  • 1 citrons

Recepte no visa pieneņu zieda (rūgtais):

  • Pieneņu ziedi 400g (aptuveni 350 ziedi)
  • 1.5kg cukurs
  • 1.5l ūdens
  • 1 citrons

Dodamies pieneņu pļavā un saplūcam vajadzīgo daudzumu pieneņu ziedu.

Salasītās ziedlapiņas noskalo, lai nesanāk savārīt visādus kukainīšus, bet nevajadzētu aizrauties ar skalošanu, jo tā tiek aizskaloti arī vērtīgie ziedputekšņi.

Salasītos pieneņu ziedus pēc iespējas ātrāk vajag apliet ar karstu ūdeni, savādāk ziedi aizveras un tik labi un daudz neatdos labumus no ziediem, bet ja ir jau aizvērušies tad droši var arī no tādiem taisīt, bet iespējams gala iznākums būs vēl nedaudz rūgtāks.

Pieneņu ziediem zaļās lapiņas nogriež ar šķērēm, bet var ar pirkstiem plūkāt tik tas aizņems krietni ilgāku laiku.

Pieneņu ziedus aplej ar verdošu ūdeni, uzliek vāku un atstāj uz 24h ievilkties. Ziedlapiņas kas atdalītas no zaļajām lapām aplej ar 1.5l verdoša ūdens un pieneņu ziedus ar 2l ūdeni.

Kad viss ir nostāvējies diennakti ziedus izspiež caur sietu vai marli un ja vēlas beigās iegūto šķidrumu var vēl caur kafijas filtru iztecināt, tādējādi izfiltrējot visu lieko.

Iegūto pieneņu ūdeni liek vārīties. Kad tas sāk vārīties pieber cukuru (saldajam 1.5kg, rūgtajam 2kg) un vāra vēl 1.5h. Kad sīrups sāk putot, tas nozīmē ka drīz jau būs gatavs. Nevajadzētu ļaut šīm putām pārkāpt pāri, jo tās ir karamelizētas un ja nokļūs uz plīts būs ļoti grūti atmazgāt. Putas visu laiku jāmaisa, bet ja tās pārāk ātri kāpj uz augšu vajag nogriezt mazāku uguni. Kādas 10 minūtes pirms beigām pievienojiet citrona sulu, kas iegūta no viena citrona.

Ja pēc vārīšanās ir palikušas putas tās vajag nosmelt pirms lejat burciņās.

Kad viss ir uzvārījies uzreiz pilda burkās un aizvāko. Iegūtais sīrups ar katru minūti paliek arvien biezāks, tādēļ nevajag īpaši kavēties ar pildīšanu burkās. Pagatavoto pieneņu medu var uzglabāt līdz pat 18 mēnešiem. Ar laiku pieneņu medus sacukurosies un kļūs ļoti ciets. Par to nevajadzētu satraukties, jo burkas ieliekot karstā ūdeni un ja vajag pavāra, viss atkal kļūst šķidrs.
Tumšais pieneņu medus ir rūgtāks, gaišais saldāks. Tā īstā pieneņu garša būs rūgtajā medū, bet nevajag satraukties par to rūgtumu, jo tas galu galā viss ir viens vienīgs cukurs un nekas ļoti rūgts nevar būt.

Tagad kad zināt šo recepti steidzieties uz pļavu pēc pienenēm, lai varētu pagatavot šo garšīgo pieneņu medu. Pieneņu medus noderēs pie tējas un dažādiem saldajiem ēdieniem piešķirot tiem īpašu garšu.