Zināms, ka Dainu tēva Krišjāņa Barona mūža laikā savākto tautasdziesmu krājumā nozīmīgu lomu ieņem arī Ziemassvētku tautasdziesmas. Lai arī mūsdienu izpratnei par Ziemassvētkiem ir maz kopīga ar pagāniskajām, komercijas neskartajām ziemas saulgriežu laika tradīcijām, kādas vērojamas latviešu folklorā, Ziemassvētku tautasdziesmas joprojām ir iemīļots veids dāvanu “nopelnīšanai” Ziemassvētku vakarā pie eglītes. Tā ir apbrīnojama dažādu kultūras slāņu, tradīciju un laikmeta iezīmju sintēze, kad jaunie, modernie vecāki savas atvases arvien biežāk vedina svētkos apgūt tieši Krišjāņa Barona savāktās Ziemassvētku tautasdziesmas.
Ziemassvētku tautasdziesmas
Ziemas svētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Teciet, bērni, saņemiet
Basajām kājiņām!
Ziemassvētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā!
Sen dzirdēju, nu redzēju
Ziemas svētku kumeliņu:
Līdz zemīti krēpes vilka,
Ar basām kājiņām.
Nāciet, ļaudis, skatīties,
Kādi brauca budēlīši:
Vienu slieci kamaniņas,
Trim kājām kumeliņš!
Kam tie tādi melli zirgi
Pie manāmi rijas durvīm?
Ziemas svētku kumeliņi
Veda rudzus klētiņā.
ziemassvētku tautasdziesmas
Sudrabiņa lietiņš lija
Ziemas svētku vakarā,
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu vizināja.
Bagāti Ziemas svētki
No Rīgas nāca:
Trīs simti sulaiņi
Bruņoti līdzi.
Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemas svētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.
Simtiem cepu kukulīšus
Ziemas svētku vakarā:
Simtiem nāca ķekatnieku
Ziemas svētku vakarā.
Ziemas svētki, atnākdami,
Ko jūs labu atnesāt?
– Kūķu katlu, galvas pusi,
To mēs labu atnesām.
Še liels namiņš
Kā liela muiža,
Še var ķekatas
Līkumus mest.
Kas tur rībina
Aiz nama durvju?
Ķekatas rībina,
Grib nākta iekšā;
Grib nākta iekšā,
Grib padancāt.
Ķekatā, ļekatā!
Leksim kāļu dārziņā:
Lai aug kāļi, kāpostiņi
Apaļām galviņām,
Apaļām galviņām,
Rūtainām lapiņām!
Kur bijāt, Ziemas svētki,
Kur naksniņu gulējāt?
– Pie zirgu stallīša
Pažobelē.
Kur bijāt, Ziemas svētki,
Kur naksniņu gulējāt?
– Pie govju stallīša
Pažobelē.
Kur bijāt, Ziemas svētki,
Kur naksniņu gulējāt?
– Pie cūku stallīša
Pažobelē.
Kur bijāt, Ziemas svētki,
Kur naksniņu gulējāt?
– Pie rijas dortiņu
Pažobelē.
Lūdzama, māmiņa,
Laid mani iekšā!
Ne zagšu adatu,
Ne īleniņu.
Susekli zagšu,
Tā man vajaga:
Ķekatas bērniem
Pinkaiņas galvas.
Lūdzama, māniņa,
Laid bērnus iekšā:
Ķekatu bērniem
Kājiņas salst!
Labvakar, nama māte!
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus,
Atver durvis līdz galam.
Labvakar, nama māte,
Vai būs silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
Sajemat danča bērnus,
Neba mēs daudz bijām:
Bijām pieci, bijām seši,
Līdz trešam desmitam.
Izcepu kukuli
Četriem stūriem:
Tas bij ķekatu
Mielastiņš.
Cienā labi budulīšus
Ar sausiem zirnīšiem!
Cik zirnīšu buduļam,
Tik jēriņu aizgaldā.
Lec, ķekata, kur lēkdams,
Lec kāpostu dārziņā:
Nomin visas sīkas nātres,
Lai aug balti kāpostiņi!
Čigānos laizdamās,
Vilku biezu kažociņu.
Citur deva ēsti, dzerti,
Citur vēzdu par muguru.
Sasagrieza čigāniņi
Istabiņas dibenā:
Sagriez, Dievs, rudzus, miežus
Lielajā tīrumā.
Ai, čigānu māmuliņa,
Tavus daiļus čigāniņus!
Puiši garos zābakos,
Meitas zīda lakatos.
Vakar teicu meitiņām,
Lai izslauka istabiņu;
Izstabiņa izslaucīta,
Pabeņķītes noslaucītas.
Dodiet, meitas, cimdus, zeķes
Tam budēļu vecajam!
Kad nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna.
Nedomā, saimeniece,
Ka es nācu gaļas dēļ:
Es iznācu lustes dēļ
Savus bērnus izvedāt.
Paldiesu, māmiņa,
Par jūsu godiņu!
Gan deva ēsti,
Gan deva dzerti,
Nēzdogu nedeva
Mutīti slaucīt.
Neguliet, slinkas meitas,
Ej’t raugiet avju staļļus:
Ķekatiņas salaidušas
Stallī baltas aventiņas.
Negulu, negulu
Ziemas svētku nakti,
Lai mani liniņi
Veldē nekrīt.
Sanākat, jaunas meitas,
Šovakar laimes lies;
Man iedeva vecais tēvs
Bikšu pogu riekšaviņu.
Ko tu gaidi, vecais puisi,
Ka šogad neprecies?
Tās ir visas tavas brūtes,
Kas atnāca budēļos.
Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemas svētku vakarā;
Ja svērs kaķis puspodiņu,
Tad ves meitas šoruden.
Kas mūsu plāniņā
Sudrabu palejā?
Māmiņa palejā,
Vakariņas nesdama.
Kādu dziesmu dziedāsim
Ziemas svētku vakarā?
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali nodeguši.
Čigu, čigu zaķītis lēca
No krūmiņa krūmiņā;
Tā čigava čigāniņi
No ciemiņa ciemiņā.
Saimeniece siļķi cepa
Pukstēdama, stenēdama.
Vai tu puksti, vai tu steni,
Drusciņ gaļas ar vajag.
Es nebiju kazas gaļas
Visu gadu dabūjuse,
Nu dabūju kazas gaļu
Ziemas svētku vakarā.
Māmiņa, māmiņa,
Pīrāgi, pīrāgi!
– Pīrāgi necepti,
Nevangalēti.
Ne gaļas labada
Ķekatas lēca:
Linīnu labada,
Balt avetīnu.
Ēdat, bērni, sāl ar maizi,
Man gaļiņas vairs nevaid;
Trīs dieniņas kazu kāvu,
Vēl tā lipu kustināja.
Ar kauniņu vakar biju
Ar kauniņu rītā būšu,
Bez kauniņa vien tik biju
Ziemas svētku vakarā.
Ziemas svētki, Liela diena,
Tie Dievam dārgi laiki;
Ziemas svētki bluķi vilka,
Liela diena šūpli kāra.
Atiedami Ziemas svētki,
Ko tie labu atnesuši?
Kūtī raibu raibaļiņu,
Stallī bēru kumeliņu.
Vai, lielie Ziemas svētki,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ne nedēļas negaidīja.
Gauši nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti Ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas –
Iet par kalnu dziedādami.
Ziemassvētku tautasdziesmas radīs īpašu noskaņu Ziemassvētkos, jo tās ir pārbaudītas vērtības.
