Vai zināji, ka aminoskābes un BCAA palīdz uzlabot muskuļu atjaunošanos un nodrošina nepieciešamo intensīviem treniņiem? Papildus, proteīns un uztura bagātinātāji ir svarīgi, lai ķermeņa attīstība un atjaunošanos pēc treniņiem un veselīgais dzīvesveids uzņemtu pozitīvu virzienu. Šie ir tikai daži no uztura bagātinātājiem, kas var būt vērtīgi vispārējai veselībai.
Uztura bagātinātāji vispārējai veselībai
Biežāk sastopami vitamīnu trūkumi
Lai gan aptieku un veikalu plauktos pieejamo proteīnu un uztura bagātinātāju klāsts ir ļoti plašs, joprojām daudziem latviešiem trūkst būtisku vitamīnu un minerālvielu. Tas bieži ir saistīts ar faktu, ka mūsu uzturs ir piepildīts ar pārstrādātiem pārtikas produktiem un trūkst būtisku uzturvielu, kas jāuzņem papildus. Lai gan ārsti un viņu pacienti arvien vairāk koncentrējas uz veselīga, sabalansēta uztura nozīmi, paradoksālā kārtā dati liecina, ka vairāk nekā 90% latviešu diētas nespēj nodrošināt viena vai vairāku vitamīnu un minerālvielu aplēstās vidējās prasības vai adekvātu uzņemšanu.
Ir daudz vitamīnu un minerālvielu, kuru iedzīvotājiem mūsu platuma grādos parasti trūkst. Tajos ietilpst D vitamīns, B12 vitamīns, dzelzs, kalcijs, magnijs. Katrs no tiem ir svarīgs dažādām ķermeņa funkcijām un var būtiski ietekmēt vispārējo veselību, ja rodas deficīts.
Jā, reizēm cilvēki paši izjūt kādu konkrētu vitamīnu grupu trūkumu, bet visbiežāk par vitamīnu trūkuma ķermenī ziņos kādas no šīm vitamīna deficīta problēmām: trausli mati un nagi, mutes čūlas vai plaisas mutes kaktiņos, smaganu asiņošana, slikta nakts redzamība un balti izaugumi uz acīm, zvīņaini plankumi un blaugznas, matu izkrišana, sarkani vai balti izciļņi uz ādas, nemierīgo kāju sindroms.
Kam vajadzīga uztura papildināšana
Uztura bagātinātāji pavisam īsi ir kā ikdienas papildinājumi uzturā ar mērķi uzlabot savu veselību un labsajūtu. Arī šeit nav viena pareizā lietošanas forma vai veids, jo tie sastopami dažādos veidos, tostarp vitamīni, minerālvielas, augi, augu izcelsmes vielas, fermenti, aminoskābes un BCAA. Atkarībā no katra individuālajām vajadzībām, iespējams, vēlēsieties lietot dažādus uztura bagātinātājus, lai palīdzētu apmierināt šīs vajadzības, piemēram, pie fiziskās vai sporta slodzes vienus, vai pie atkopšanās no slimošanas – citus.
Tieši tāpat kā uztura bagātinātāju veidi ir atšķirīgi, arī ietekme var atšķirties, sākot ar paaugstinātu enerģijas līmeni, uzlabotu imunitāti, labāku gremošanu, vispārējo pašsajūtu un beidzot ar svara kontroli. Ir arī svarīgi atzīmēt, ka ir pierādīts, ka daži vitamīni palīdz samazināt dažu hronisku slimību, piemēram, vēža, sirds slimību un diabēta, risku. Turklāt daudzi uztura bagātinātāji satur papildu sastāvdaļas, kas var sniegt papildu ieguvumus veselībai, piemēram, probiotikas vai antioksidantus.
Kādus uztura bagātinātājus vajadzētu lietot?
Lai izvēlētos īstos produktus, iespējams, vēlēsieties runāt ar savu ārstu vai uztura speciālistu. Ir svarīgi atcerēties, ka katra cilvēka ķermenis ir atšķirīgs, tāpēc tas, kas der vienam, var nederēt citam. Turklāt vienmēr rūpīgi jāizlasa etiķetes uz visiem iegādātajiem vitamīniem, lai pārliecinātos, ka tie ir droši un atbilstoši jūsu vajadzībām.
Populāra izvēle ir vitamīni B12, C, D un folijskābe, minerālvielas, piemēram, dzelzs, magnijs un kalcijs, kā arī zivju eļļas un probiotikas. B12 vitamīnu avots ir gaļa, aknas, piens, olas, stiprinātas brokastu pārslas, bagātināts augu piens, bagātinātas uztura rauga pārslas. Savukārt folijskābe atrodama tumši zaļos lapu dārzeņos, pupiņās, zemesriekstos, pilngraudu produktos, aknās, saulespuķu un ķirbju sēklās. Folijskābe parasti var būt zemāka, ja sieviete gaida bērniņu, ir vecāks cilvēks vai ja tiek lietots alkohols.
C vitamīnu atceras visi no bērnības, bet ne ievēro pie pietiekama vitamīna uzņemšanas, īpaši, ja lietojat lielu daudzumu alkohola, esat smēķētājs, ir nepareizs uzturs vai ēšanas traucējumi. Vērts minēt, ka starp vērtīgākajiem pārtikas avotiem ir citrusaugļi, paprika, zemenes, tomāti un baltie kartupeļi. D vitamīna trūkums Latvijas platuma grādos ir klasika, īpaši ziemas un rudens mēnešos, tāpēc ieteicams ēdienkartē iekļaut treknas zivis, piemēram, lasi, foreli un sardīnes, olas, aknas, augu pienu.
Dzelzs līmenis parasti ir pazemināts, ja ir menstruācijas vai grūtniecība, ir kairinātu zarnu slimība (IBD) vai celiakija. Var uzņemt dzelzi kā uztura bagātinātāju, bet var arī pasekot, lai ikdienas ēdienkartē parādās sarkanā gaļa, tumšāka mājputnu gaļa, piemēram, aknas, lēcas, pupiņas, piemēram, pupiņas un aunazirņi, rieksti, žāvēti augļi, stiprinātas brokastu pārslas. Sportistiem un garīgā darba darītājiem īpaši jāseko magnija rādītājiem. Lai to līdzsvarotu, ikdienā vairāk jāēd tādi produkti kā pilngraudu produkti, tumši zaļi lapu dārzeņi, rieksti un sēklas, tostarp mandeles un sezama sēklas. Aizvien vairāk pētījumu runā arī par Omega-3 taukskābju nepieciešamību. Šis līmenis var būt pazemināts, ja tiek ievērota ierobežojoša diēta vai sievietēm gaidību un zīdīšanas periodā.
