Finansiālā uzvedība būtiski mainās atkarībā no paaudzes, kurā cilvēks ir audzis. Gan Z paaudze (dzimuši ap 1997.–2012. g.), gan mileniāļi (aptuveni 1981.–1996. g. dzimušie) ir uzauguši digitālajā laikmetā, taču viņu attieksme pret naudu, uzkrājumiem un aizņemšanos ir atšķirīga. Šīs atšķirības ietekmē arī finanšu pakalpojumu tirgu – sākot no banku piedāvājumiem līdz ātro kredītu pieejamībai.
Digitālā vide – abām paaudzēm dabiska, bet lietojums atšķiras
Gan mileniāļi, gan Z paaudze ir pieraduši veikt ikdienas finanšu darbības internetā – maksājumi ar viedtālruni, interneta bankas lietošana un tēriņu izsekošana mobilajās lietotnēs ir kļuvusi par normu. Taču, ja mileniāļi šīs iespējas apguva pakāpeniski, tad Z paaudzei tas ir standarts – līdz ar to viņi ir vēl prasīgāki pret lietotāju pieredzi, ātrumu un personalizētiem finanšu risinājumiem.
Mileniāļi mēdz būt konservatīvāki attiecībā uz aizņemšanos, jo daudzi no viņiem piedzīvoja 2008. gada finanšu krīzi un tās sekas. Savukārt Z paaudze biežāk meklē tūlītējus risinājumus – piemēram, izmanto ātros kredītus vai kredītlīnijas, īpaši gadījumos, kad nepieciešams steidzami segt neplānotus izdevumus.
Taupīšana vs. tēriņi – prioritātes mainās
Mileniāļi vairāk koncentrējas uz ilgtermiņa mērķiem – mājokļa iegādi, ģimenes izveidi, uzkrājumiem pensijai. Viņiem svarīgi ir veidot drošu finansiālo pamatu. Šī paaudze biežāk sastāda budžetu, kontrolē tēriņus un regulāri veic uzkrājumus.
Savukārt Z paaudzei raksturīga lielāka spontanitāte un vēlme tērēt naudu, kas sniedz tūlītēju gandarījumu – ceļojumiem, pieredzei, tehnoloģijām. Lai gan arī viņi interesējas par investīcijām un finanšu brīvību, viņu rīcība bieži vien nav tik strukturēta. Šī paaudze biežāk izmanto elastīgus finanšu risinājumus, piemēram, pirkumu sadalīšanu vairākos maksājumos (“Buy now, pay later”), kā arī izrāda lielāku atvērtību jauniem aizdevumu veidiem.
Informētība – izaicinājums vai priekšrocība?
Abas paaudzes aktīvi meklē informāciju internetā, taču bieži vien saskaras ar informācijas pārbagātību vai maldinošiem avotiem. Mileniāļi vairāk uzticas bankām un finanšu konsultantiem, bet Z paaudze labprāt izmanto sociālos tīklus, lai uzzinātu par investīcijām vai personīgās finanšu pārvaldības padomiem.
Tāpēc svarīgi ir veicināt finanšu pratību abās grupās – piedāvājot caurskatāmus, saprotamus produktus un izglītojošu saturu, kas palīdz pieņemt informētus lēmumus.
Gan Z paaudzei, gan mileniāļiem ir atšķirīga izpratne par to, kā veidot savu finansiālo nākotni. Kamēr vieni izvēlas stabilitāti un ilgtermiņa plānošanu, otri meklē elastību un ātru piekļuvi finanšu risinājumiem. Tas nenozīmē, ka viens modelis ir labāks par otru – svarīgākais ir izprast savus ieradumus un mērķus.
Neatkarīgi no tā, vai izvēlies uzkrāt, investēt vai izmantot ātrākus aizdevuma risinājumus kā, piemēram, ātrie kredīti, – galvenais ir rīkoties apdomīgi, novērtējot gan priekšrocības, gan riskus. Finanšu vide mainās, un katrai paaudzei ir iespēja to pielāgot savām vērtībām un vajadzībām.
